Preces: 0
Par summu: 0 EUR
Apskatīt grozu »
PRODUKTU GRUPAS
Akcijas
INFORMĀCIJA

Svarīgākais par vitamīniem


 

Atkarībā no gadalaikiem, viens otrs no mums sāk iegriezties aptiekā un vaicāt pēc vitamīniem. Bet aptaujas liecina, ka stereotipiski mūsu pieņēmumos minerālvielas un vitamīni tiek uztverti, kā ”piedevas”, kuras papildus jālieto tikai ziemā un pavasarī.

Vēl viens valdošs mīts – ēdīsim vairāk augļus un dārzeņus un vitamīnu daudzums būs nodrošināts. Taču nekā – palielinot augļu un dārzeņu lietošanu uzturā, mēs tikai daļēji nodrošinām savu organismu ar C vitamīnu, folijskābi, beta karotīnu un dažām minerālvielām.


Veiktie epidemioloģiskie pētījumi ASV, Lielbritānijā, Kanādā un Vācijā ir pierādījuši, ka iedzīvotāju organismā ir zems A, C vitamīnu, B grupas vitamīnu, biotīna, folskābes, pantotēnskābes līmenis, sievietēm raksturīgs arī dzelzs, B6 vitamīna un cinka trūkums, savukārt bērniem trūkst D un C vitamīna. Kā iemeslus tam pētnieki min nelīdzsvaroto, neveselīgo uzturu, laika trūkumu, pārlieko industrializāciju un pieaugošo saspīlēto ekoloģisko situāciju.

 

Kāpēc nepietiek ar to vitamīnu un minerālvielu daudzumu, ko uzņemam ar uzturu?

Ja ielūkojamies savā ledusskapī, cik tur daudz ir svaigu augu un dzīvnieku valsts pārtikas produktu? Lielākoties tas ir termiski apstrādāts un sasaldēts uzturs. Šādi tehnoloģiski pagatavoti produkti zaudē lielu daudzumu vitamīnu. Piemēram, cepti, vārtīti kartupeļi zaudē apmēram 25% vitamīna C, bet zaļo lapu dārzeņi – vairāk kā 30%, bet E vitamīna struktūru cepšana un saldēšana izjauc pilnībā.


Vilinošas ir tik daudz šodien reklamētās diētas, kuras tāpat kā veģetārisms ir saistītas ar samazināta un vienveidīga uztura uzņemšanu, kas noved pie ierobežotas vitamīnu uzņemšanas un vitamīnu daļēja trūkuma organismā – hipovitaminozes. Tikai ideāli sabalansēta diēta, kura satur visas produktu grupas, var nodrošināt organismam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Bet ikdienas dzīvē to praktiski nav iespējams izdarīt, jo koriģējot uztura vitamīnu vērtību uz naturālu produktu rēķina var radīt tā enerģētiskās vērtības pieaugumu. Tas ir riska faktors sirds išēmiskajām slimībām, hipertonijai, cukura diabētam, kura profilaktika tieši pretēji prasa samazinātu uztura kalorisko vērtību, kas ir pakārtota samazinātai cilvēka fiziskai aktivitātei.


Vitamīnu un minerālvielu trūkums cilvēka organismā rada labvēlīgu vidi dažādu slimību attīstībai pat ārēji pilnīgi veselam cilvēkam. Situāciju sarežģī arī pastāvīga dažādu kaitīgo vielu nokļūšana organismā ar ieelpojamo gaisu, dzeramo ūdeni, uzturu.

 

Neaizvietojamie vitamīni

Pašlaik ir zināmi apmēram 30 vitamīnu, bet 13 no tiem ir absolūti neaizstājami, kurus jāuzņem katru dienu. Daļa no tiem šķīst ūdenī, to krājumi organismā nav lieli, tāpēc tos nepieciešams uzņemt ik dienas, tie ir neizturīgi arī pret karsēšanu un termiskas pārtikas produktu apstrādes laikā parasti iet bojā. Taukos šķīstošie vitamīni ir daudz izturīgāki pret karsēšanu un organismā uzkrājas nelielas to rezerves, taču arī tie jāuzņem regulāri.

Pie šiem trīspadsmit būtiskajiem vitamīniem pieder B grupas vitamīni: B1 vitamīns (tiamīns) palīdz piegādāt mums nepieciešamo enerģiju, nodrošina ģenētiskā materiāla nodošanu no vienas šūnas otrai, svarīgs nervu un muskuļu funkcijām.

B2 vitamīns (riboflavīns) piedalās vielmaiņā, veicina redzes funkcijas, nepieciešams veselai ādai, labākai brūču dzīšanai.

B3 vitamīns (PP vitamīns, niacīns) aizsargā no riska saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, vajadzīgs arī veselai ādai.

B5 vitamīns (pantotēnskābe) palīdz cīnīties pret neiroemocionālo un fizisko stresu, stimulē imūnās sistēmas darbību.

B6 vitamīna (piridoksīns) trūkums bērniem rada augšanas traucējumus, mazasinību, paaugstinātu uzbudināmību, pieaugušajiem – nemieru, ēstgribas trūkumu.

B12 vitamīns (cianokobalamīns) stimulē nervu un aknu sistēmas darbību, svarīgs asinsrades, imūnās sistēmas funkcionēšanā; Bc vitamīna (folijskābe) deficīts grūtniecības laikā var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz mātes veselību un izraisīt iedzimtus defektus jaundzimušajam, aizsargā no riska saslimt ar sirds išēmisko slimību un anēmiju.

Biotīnam piemīt insulīnam līdzīga darbība, kas samazina cukura līmeni asinīs, bez tam ir ļoti svarīga loma tauku un olbaltumvielu normālas vielmaiņas procesos.

C vitamīns pastiprina asins recēšanu, pastiprina organisma spējas pretoties infekcijām un indīgām vielām, nepieciešams normālai centrālās nervu sistēmas darbībai, ļoti spēcīgs dabīgais antioksidants. 

A vitamīns vajadzīgs organisma augšanai, veselīgai ādai, vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu attīstībai, vitamīna deficīta gadījumā attīstās redzes traucējumi (“vistas aklums”).

D vitamīns nodrošina kaulu un zobu normālu attīstību un darbību, bērniem tā trūkums rada rahītu, bet pieaugušiem un gados vecākiem cilvēkiem osteoporozes attīstību.

E vitamīns pasargā no sirds asinsvadu slimībām, piedalās vielmaiņas procesos, saista kaitīgās vielas un darbojas kā antioksidants, veicina brūču dzīšanu un nodrošina nervu sistēmas normālu darbu.

 

Kas ir antioksidanti?

Zem šī svešā nosaukuma ‘’antioksidanti’’ slēpjas jau iepriekš aprakstītas un visiem labi pazīstamas lietas – C un E vitamīns, beta karotīns ( vitamīna A priekštecis), selēns, cinks, varš un mangāns, kas kopā veido sarežģītu dabīgu organisma antioksidatīvo aizsargsistēmu, kas piesaista sev agresīvās molekulas ( brīvos radikāļus ) un padara tās nekaitīgas.


Brīvie radikāļi bojā šūnas, tās vairs nespēj veikt savas funkcijas un pārlieku ātri noveco. Antioksidantu deficīta gadījumā var attīstīties tādas slimības kā miokarda infarkts, insults, ateroskleroze, ļaundabīgie audzēji, vecuma katarakta u.c. Ieteiktā antioksidanta daudzuma deva ir dažāda atkarībā no valsts un pat no medicīnas organizācijas.


Piemēram, vitamīna C ieteiktā deva Lielbritānijā ir 30 mg/dienā, bet ASV – 60 mg. Īpaša riska grupa ir smēķētāji un alkohola lietotāji, kuriem C vitamīna devu ieteikts palielināt par 2/3 vai pat uz pusi. E vitamīna diennakts deva savukārt variē no 3 – 4 mg līdz 8 – 10 mg. Lietojot antioksidantus samazinās risks saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem ( liela daļa pētnieku domā, ka 35% no visiem vēža attīstības iemesliem attiecināmi uz nekvalitatīvu uzturu). C vitamīns samazina risku saslimt galvenokārt ar kuņģa un zarnu trakta audzējiem.


Lai arī ieteiktās dienas devas atšķirās atkarībā no valsts, skaidrs ir viens- šie vitamīni ir neaizstājami mūsu veselības saglabāšanā.

 

Kas sievietēm jāzina par vitamīniem?

Sievietes organismam paaugstinātas prasības pēc vitamīniem ir lietojot orālos kontraceptīvos līdzekļus, jo šajos gadījumos samazinās folskābes, C vitamīna un B grupas vitamīnu daudzums. Vitamīni līdzsvaro dzimumhormonu darbību, tādēļ pietiekošs vitamīnu daudzums klimaktērijas periodā ļauj izvairīties no  hormonu līdzsvara pārmaiņu izraisītiem traucējumiem.


Dzimumhormonu darbības regulēšanā liela nozīme ir arī E vitamīnam, kalcijam un magnijam. Nav īsti pareizi neliela asins zuduma gadījumā lietot tikai dzelzs preparātus, jo asins šūnu attīstībā un pareizu funkciju veikšanā liela nozīme ir arī B6 un E vitamīnam un varam. Visai bieža parādība sievietēm menopauzes periodā ir osteoporozes attīstība, jo traucēta ir kalcija vielmaiņa. Jaunākie pētījumi liecina, ka lietojot D vitamīnu un kalciju, iespējams novērst osteoporozes attīstību.


Ir pierādīts, ka vitamīni – antioksidanti ( A; C; E ) saglabā dabīgo ādas mitrināšanas sistēmu, uzlabo ādas elastību un novērš tās priekšlaicīgo novecošanos, kas ir būtiski sievietei domājot par savu izskatu.


Pētījumi ASV un Lielbritānijā ir pierādījuši, ka papildus folskābes lietošana labvēlīgi ietekmē gan māti, gan augli. Folskābes deficīts var radīt auglim iedzimtus defektus ( piemēram, nervu sistēmas attīstības traucējumi ). Tādēļ ieteicama ir folskābes papildus lietošana nelielās devās  pirms plānotās grūtniecības un līdz 12 grūtniecības nedēļai.


Anēmijas vai neliela asins zuduma gadījumā nav pareizi lietot tikai dzelzs preparātus, jo asins šūnu attīstībā un pareizu funkciju veikšanā liela nozīme ir arī B6 un E vitamīniem un varam. 


Visai bieža parādība sievietēm menopauzes periodā ir osteoporozes attīstba, jo ir traucēta kalcija vielmaiņa, kas saistīta ar hormonālām pārmaiņām sievietes organismā (krasi samazinās estrogēnu sintēze). Jaunākie pētījumi liecina, ka, lietojot D vitamīnu un kalciju, iespējams novērst osteoporozes attīstību. 

 

Kā nodrošināties ar pietiekamu vitamīnu un minerālvielu daudzumu?

Ir diezgan grūti paaugstināt uztura kvalitāti, nepaaugstinot tā kaloritāti. Tādēļ ārstu ieteikums ir papildus polivitamīnu un minerālvielu preparātu lietošana. Šie preparāti satur visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas un to devas ir tuvas fizioloģiskajām vajadzībām. Der ielāgot, kad šo preparātu lietošana ir visnepieciešamākā:


  • slimības un atveseļošanās laikā (ja trūkst vitamīnu, tad ārstēšanas laiks būs ilgāks un ne tik efektīvs);
  • grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā;
  • bērniem un pusaudžiem augšanas periodā;
  • paaugstinātas fiziskas , garīgas slodzes gadījumā, stresa laikā;
  • cilvēkiem ar kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana, alkohols);
  • sievietēm lietojot orālās kontracepcijas līdzekļus;
  • lietojot dažādus medikamentus (antibiotikas, sulfanilamīdus u.c., kas nelabvēlīgi ietekmē vitamīnu un minerālvielu apriti organismā);
  • dažādas diētas, novājēšanas kūres, veģetārs uzturs.

 

Vitamīnu nepieciešamība cilvēka veselībā

Veiktie epidemioloģiskie pētījumi iedzīvotāju vidū daudzās augsti attīstītajās valstīs - ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā, pierādījuši, ka iedzīvotāju organismā ir zems A vit., C vit., B grupas vitamīnu, biotīna, folskābes un pantotēnskābes līmenis, sievietēm raksturīgs arī dzelzs, B6 vit. un cinka trūkums, savukārt bērniem trūkst D un C vitamīni.


Viens no vitamīnu trūkuma iemesliem ir nelīdzsvarots, neveselīgs uzturs, laika trūkums, pārliekā industrializācija un nemitīgi pieaugoši saspīlētā ekoloģiskā situācija. Slimības un atveseļošanās laikā ir obligāti jālieto vitamīni, jo to uzņemšana ar uzturu ir traucēta sliktās ēstgribas dēļ. Tiek lietotas zāles, kas traucē vitamīnu uzsūkšanos un izmantošanu organismā vai pastiprināti tos noārda (piem. antibiotikas, pretiekaisuma, nomierinošie un sirds preparāti).


Mūsdienās ļoti populārās diētas, veģetārisms arī saistīti ar samazināta un vienveidīga uztura uzņemšanu, noved pie ierobežotas vitamīnu uzņemšanas un vitamīnu trūkuma organismā.

Pietiekami netiek novērtēta vitamīnu - antioksidantu nozīme cilvēku veselības saglabāšanā. Zināmie antioksidanti ir C un E vitamīni, beta karotīns (vitamīna A priekštecis), selēns, cinks, varš un mangāns, kas kopumā veido sarežģītu antioksidatīvu aizsargsistēmu, kas piesaista sev agresīvās molekulas (brīvos radikāļus) un padara tās nekaitīgas. Kas tad ir šie brīvie radikāļi, kas pastāvīgi uzbrūk mūsu organisma šūnām?

Brīvie radikāļi ir nestabilas, ļoti aktīvas un īpaši reaģētspējīgas molekulas (jo satur vienu vai vairākus brīvos elektronus), kas veidojās organismā normālu metabolo (bioķīmisko) procesu rezultātā kā arī dažu patoloģisku stāvokļu gadījumā - iekaisumi, fiziska un garīga pārpūle, stress u.c. Tos veido arī kaitīgie  ieradumi un nelabvēlīgie apkārtējās vides faktori - cigarešu dūmi, ultravioletais starojums, automobiļu izplūdes gāzes u.c.. Brīvie radikāļi rada oksidatīvus šūnu bojājumus (bojā šūnu membrānas (apvalkus) un kodolu DNS (dezoksiribonukleīnskābe, šūnas ģenētiskā materiāla nesēja)), šūnas vairs nespēj veikt savas funkcijas, pārlieku ātri noveco.  

Līdzsvaram starp brīvo radikāļu veidošanos un antioksidantu līmeni organismā pieder vadošā loma veselības saglabāšanā. Nepietiekošs antioksidantu daudzums organismā un brīvo radikāļu pārprodukcija (kā minēts iepriekš, brīvie radikāļi organismā veidojas pastāvīgi normālu metabolisma procesu rezultātā) noved pie, t.s., "oksidatīvā stresa"- stāvokļa, kad organisma antioksidatīvā aizsargsistēma netiek galā ar brīvo radikāļu neitralizēšanu, kā rezultātā rodās šūnu un audu hroniski bojājumi un slimību attīstība.

Ir zināmas daudzas saslimšanas, kurās par iemeslu to attīstībai kalpo antioksidantu trūkums organismā , kā rezultātā imunitātes pazemināšanās. Sirds un asinsvadu slimības (miokarda infarkts, insulti), ateroskleroze, ļaundabīgie audzēji, Parkinsona slimība,reimatoīdais artrīts,  vecuma katarakta ir tikai daži piemēri. Veiktie plašie pētījumi gan ASV, gan Lielbritānijā, pierādījuši antioksidantu aizsargājošo lomu , kavējot šo slimību attīstību.

 

Izmantotā literatūra: L. J. Machlin, J.E.S. Huni Vitamines, 1994, p. 57 - 65.

Z.Zariņš, D. Šantare, Uzturs un audzēji Latvijas Ārsts 1997/2, 93 - 95 lpp

D. Baumane, Selēns un vitamīni - aizsargs no radikāļiem Materia Medica 2/95

12 - 16 lpp