Preces: 0
Par summu: 0 EUR
Apskatīt grozu »
PRODUKTU GRUPAS
Akcijas
INFORMĀCIJA

Zivju lietošana uzturā, zivju eļļa, Omega-3 taukskābes un sirds asinsvadu slimības

Pētījuma autori: Penija Krisa-Etertone (Penny M. Kris-Etherton), PhD, RD; Viljams Hariss (William S. Harris), PhD; Lorenss Apels (Lawrence J. Appel), MD, MPH; speciāli Uztura zinātnes komitejai


Kopš pirmās AHA* (American Heart Association - Amerikas Sirds saslimšanu Asociācija) zinātniskās konsultatīvās komitejas publikācijas “Zivju lietošana uzturā, zivju eļļa, lipīdi un sirds asinsvadu slimības” ir ziņots par svarīgiem jauniem konstatējumiem, ieskaitot pierādījumus, kas iegūti veicot nejaušinātus kontrolētos klīniskos izmēģinājumus (RCT), kas liecina par omega-3 (vai n-3) taukskābju labvēlīgo ietekmi uz sirds asinsvadu saslimšanu (SAS) pacientiem ar jau konstatētu šādu saslimšanu, kā arī praktiski veseliem indivīdiem. 

Jauna informācija par to, kā omega-3 taukskābes ietekmē sirds asinsvadu darbību (ieskaitot pretaritmijas iedarbību), hemodinamiku (sirds darbību) un artēriju endoteliālo funkciju, ir palīdzējusi noskaidrot iespējamo darbības mehānismu. Šajā slēdzienā ir aplūkotas atšķirības starp augu valsts izcelsmes (a-linolēnskābe, C18:3n-3) un no jūras iemītniekiem iegūtajām (C20:5n-3 [EPA] un C22:6n-3 [DHA]) omega-3 taukskābēm. (Ja nav norādīts citādi, termins omega-3 taukskābes attieksies uz pēdējām.) Epidemioloģiskajos pētījumos un RCT iegūtie pierādījumi tiks pārbaudīti, un tiks izstrādātas rekomendācijas, kas atspoguļo patreizējās zināšanas par zivju lietošanu uzturā un uztura papildināšanu ar omega-3 taukskābēm (augu un jūras izcelsmes). Tas tiks darīts, ņemot vērā nesenos norādījumus, ko izdeva ASV Vides aizsardzības aģentūra un Pārtikas un medikamentu pārvalde (FDA), par piesārņojošo vielu klātbūtni noteiktu zivju sugu eksemplāros.


EPIDEMIOLOĢISKIE UN NOVĒROJOŠIE PĒTĪJUMI

Sirds koronārā saslimšana


Kā konstatējis Stouns (Stone), trīs perspektīvie epidemioloģiskie pētījumi norāda uz to, ka tiem vīriešiem, kuri katru nedēļu kaut nedaudz lietoja pārtikā zivis, bija zemāka mirstība no sirds koronārās saslimšanas (SKS) nekā tiem, kuri zivis uzturā nelietoja. Jaunāki pētījumu rezultāti liecina par to, ka zivju lietošana uzturā samazina mirstību no SKS, jo īpaši samazinot ne pēkšņas nāves gadījumus miokarda infarkta (MI) gadījumā, kas konstatēts veicot 30 gadu novērojumus Čikāgas Western Electric pētījuma ietvaros. Vīriešiem, kuri ikdienu patērēja 35g vai vairāk zivju, salīdzinājumā ar tiem, kuri zivis uzturā nelietoja, relatīvais mirstības risks no SKS bija 0,62 un relatīvais ne pēkšņas nāves risks no MI bija 0,33. Ekoloģiskajā pētījumā, ko veica Zangs (Zhang) et al, zivju lietošana uzturā asociējās ar samazinātu mirstības risku no dažādu cēloņu izraisītas nāves, sirds išēmiskās slimības un sirds triekas visās 36 pētījumā iekļautajās valstīs.


Turklāt pētot Japānā un Brazīlijā dzīvojošos japāņus, Mizušima (Mizushima) et al atrada sakarību starp zivju daudzumu, kas ar tiek uzņemts iknedēļu, un samazinātiem SAS riska faktoriem (piem., aptaukošanās, hipertensija, cukura līmeņa palielināšanās asinīs, ST-T segmenta izmaiņas EKG). Pavisam nesen bija pieejams maz informācijas par zivju un omega-3 taukskābju iedarbību un SKS risku sievietēm. Nesenais Nurses’ Health (Medmāsu veselības) pētījums, kurā piedalījās sievietes, norādīja uz pretēji atgriezenisku sakarību starp zivju un omega-3 taukskābju uzņemšanu un mirstību no SKS.


Salīdzinot ar sievietēm, kuras reti ēda zivis (mazāk nekā reizi mēnesī), mirstības risks no SKS bija par 21%, 29%, 31% un 34% zemāks nekā lietojot pārtikā zivis attiecīgi 1 līdz 3 reizes mēnesī, reizi nedēļā, 2 – 4 reizes nedēļā un vairāk nekā 5 reizes nedēļā (P tendencei = 0,001). Salīdzinot galējās zivju patēriņa kvintiles, SKS izraisītās mirstības riska samazinājums šķiet ir lielāks nekā ne letāla MI gadījumu riska samazinājums (RR 0,55 pret 0,73).


Daži pētījumi nav uzrādījuši pozitīvu sakarību starp zivju lietošanu uzturā un SKS izraisītas mirstības samazināšanos. Health Professionals’ Follow-up (mediķu novērošanas) pētījumā netika novērota būtiska sakarība starp zivju lietošanu uzturā (un omega-3 taukskābes uzņemšanu) un jebkādas SKS riska samazinājumu (t.i., letālu koronāro saslimšanu, ieskaitot pēkšņu nāvi, ne letāliem MI gadījumiem, sirds koronārās artērijas šuntēšanu vai angioplastiju).


Līdzīgi arī ASV Physicians’ Health (ārstu veselības) pētījums nenorādīja uz sakarību starp zivju lietošanu uzturā (vai omega-3 taukskābes uzņemšanu) un kopējā MI, hroniskas sirds slimības izraisītas nāves vai kopējo sirds asinsvadu saslimšanas izraisītas nāves riska samazinājumu. Tomēr zivju lietošana uzturā tika saistīta ar samazinātu kopējās mirstības risku. Tiešas sakarības trūkums starp zivju lietošanu uzturā un SKS gadījumiem un mirstību uzrādījās arī analizējot datus par septiņām valstīm  un EURAMIC (European Multicenter Case-Control Study on Antioxidants, Myocardial Infraction and Breast Cancer) pētījumu. 


Lai arī Septiņu valstu pētījumā apgriezti pretēja sakarība starp zivju lietošanu uzturā un mirstību 25 gadu garumā no SKS vairāku valstu iedzīvotāju vidū tika novērota, kad tika ņemta vērā piesātināto taukskābju, flavonoīdu un smēķēšanas nelabvēlīgā ietekme, šī sakarība bija nenozīmīga. EURAMIC pētījumā, kas bija liels starptautisks gadījumu kontroles pētījums, netika novērota nekāda taukaudu DHA (ilglaicīgas zivju lietošanas uzturā indikators) aizsargiedarbība uz MI attīstīšanās risku.


Daži pētnieki domā, ka pretrunīgie dati, ko dod epidemioloģiskie pētījumi, atspoguļo atšķirību tajā, kā tiek definēta pēkšņa nāve un kontrolgrupu kaitīgie ieradumi, kurām ir mazāk veselīgs dzīves veids, atšķirība pētāmajos beigu puntkos, eksperimenta plānojums vai tas, kā tiek aprēķināts uzņemtais zivju daudzums, dažādas pētījumos iesaistītās populācijas, un iespējamā nelabvēlīgā ietekme, ko atstāj arvien pieaugošais hemorāģiskā insulta gadījumu skaits.


Alberts (Albert) et al norādīja, ka sakarības trūkums varētu rasties tādēļ, ka pārāk maza daļa no pētījumā iesaistītās populācijas (31,1%) norādīja uz nelielu zivju patēriņu pārtikā vai tās vispār nelietoja. Tikai tie pētījumi, kuros ir iesaistīts pietiekami liels cilvēku skaits, kuri zivis pārtikā nelieto, uzrāda atgriezeniski pretējas sakarības esamību starp zivju lietošanu uzturā un koronāro slimību izraisīto mirstību.


EURAMIC pētījumā izvērtēja tikai MI pārcietušos, tādēļ varētu saprast, ka tie indivīdi, kuri nepārdzīvoja miokarda infarktu, lietoja pārtikā mazāk zivju. Vēl viens izskaidrojums, kas balstīts uz ļoti rūpīgu 11 perspektīvo kohortu pētījumu, ir, ka aizsargefekts, ko dod zivju lietošana uzturā, ir saistīts ar SKS riska līmeni pētāmajā populācijā; veicot šo analīzi, tika secināts, ka zivju lietošana uzturā samazina SKS izraisītās mirstības risku (RR=0,4 līdz 0,6) augsta riska populācijās, bet ne zema riska populācijās. Vēl viens secinājums ir saistīts ar uzturā lietoto zivju veidu (t.i., treknās salīdzinājumā ar liesajām zivīm). Oumens (Oomen) et al norādīja uz zemāku mirstību no SKS (RR=0,66) tajās populācijās, kuras uzturā lieto treknās nevis liesās zivis.


Visbeidzot, vēl viens pretrunīgo epidemioloģisko pētījumu rezultātu skaidrojums ir attiecināms uz pieņēmumu par metildzīvsudraba kaitīgo ietekmi, kas ir noteiktās zivīs sastopama piesārņojošā viela un kas varētu mazināt omega-3 taukskābju labvēlīgo ietekmi uz veselību. Nesenie pētījumi ir devuši pretrunīgus rezultātus attiecībā uz metildzīvsudraba ietekmi uz SKS saslimšanas risku. Tādēļ ir nepieciešams veikt padziļinātu izpēti par to, cik lielā mērā zivīs esošais metildzīvsudrabs mazina omega-3 taukskābju labvēlīgo ietekmi uz veselību.


Ir norādīts uz to, ka zivju lietošana uzturā samazina sirds saslimšanu izraisītas pēkšņas nāves risku. Vienas populācijas ietvaros veikts gadījumu kontroles pētījums uzrādīja ciešu negatīvo sakarību starp zivju lietošanu pārtikā un pēkšņas nāves risku (t.i., 5,5g omega-3 taukskābes mēnesī, kas ir ekvivalents divām trekno zivju maltītēm nedēļā, par 50% samazināja primārās sirdsdarbības apstāšanās risku). ASV Physicians’ Healthpētījumā tiem vīriešiem, kuri vismaz reizi nedēļā lietoja uzturā zivis, relatīvais pēkšņas nāves risks bija 0,48 (P=0,004) salīdzinājumā ar vīriešiem, kuri zivis uzturā lietoja retāk nekā reizi mēnesī.


Nesenā Physicians’ Health pētījuma ziņojumā bija parādīta apgriezti pretēja sakarība starp garās ķēdes omega-3 taukskābju līmeni asinīs un pēkšņas nāves risku vīriešiem, kuriem nav SAS slimības vēsture. Relatīvais pēkšņas nāves risks bija ievērojami zemāks to vīriešu vidū, kuru asinīs attiecīgās vielas līmenis bija trešajā kvartilē (RR=0,28) un ceturtajā kvartilē (RR=0,19) salīdzinājumā ar tiem vīriešiem, kuriem līmenis asinīs bija pirmajā kvartilē.


Tālāki pierādījumi omega-3 taukskābju aizsargiedarbībai ir rodami Landmarka (Landmark) et al divos nesen veiktos pētījumos, kas norādīja, ka regulāra zivju vai zivju eļļas lietošana uzturā samazina infarkta apmērus, kas mērīti pēc Q viļņu infarktu biežuma un pēc kreatīna kinēzes augstākā līmeņa un laktāta dehidroģenēzes aktivitātēm pēc miokarda infarkta. Pretēji visiem pētījumiem, kas demonstrēja labvēlīgu sakarību, Alfatokoferola, betakarotīna vēža profilakses pētījums atklāja, ka aprēķinātais ar zivīm uzņemtais omega-3 taukskābju daudzums uzrādīja sakarību ar relatīvā riska palielināšanās tendenci mirstībai no kādas no sirds saslimšanām, pēc tam, kad tika izdarītas korekcijas, ņemto vērā transpiesātinātās, piesātinātās un monopiesātinātās taukskābes.


Arvien pieaugošais pierādījumu apjoms, ko devuši nesenie epidemioloģiskie pētījumi, norāda uz to, ka a-linolēnskābe samazina MI risku un letālas sirds išēmiskās slimības risku sievietēm un vīriešiem. EURAMIC pētījumā Gualārs (Guallar) et al salīdzināja augstāko taukaudu a-linolēnskābes kvintilu ar zemāko un atrada relatīvo MI risku 0,42 (P tendencei = 0,02). Tas kļuva nenozīmīgs pēc tam, kad tika izdarītas korekcijas pret klasiskajiem riska faktoriem (galvenokārt smēķēšana).


Izmantojot uztura biežuma anketu no 10 gadu apsekojuma Nurses’ Health pētījuma ietvaros un pēc standarta sirds saslimšanu riska faktoru pārbaudes, Hu et al ziņoja par uzņemtās a-linolēnskābes daudzuma sakarību ar relatīvo letālās sirds išēmiskās slimības risku, kas samazinājās par 45% augstākajā kvintilē (P tendencei = 0,01). Par līdzīgiem konstatējumiem tika ziņots, izmantojot to pašu metodiku Healt Professionals’ pētījumā, kurā piedalījās tikai vīrieši, kad a-linolēnskābes daudzuma palielināšana uzturā par 1% deva relatīvo akūta MI risku 0,41 (P tendencei = 0,01). Zemākajā kvintilē uzņemtās a-linolēnskābes daudzums pēdējos divos eksperimentos bija 0,7 līdz 0,8 g/d, bet augstākajā kvintilē tas bija 1,4 līdz 1,5 g/d.


Nacionālā Sirds, plaušu un asins saslimšanu institūta starpnozaru pētījumā ar 4584 dalībniekiem uzņemtās a-linolēnskābes daudzumam bija apgriezti pretēja sakarība ar sirds asinsvadu saslimšanām. Sirds asinsvadu saslimšanas prevalences īpatsvars samazinājās par aptuveni 40% vīriešiem trijās augšējās a-linolēnskābes uzņemšanas kvintilēs un par 50% līdz 70% sievietēm. Kur pretī Zutphen Elderlyperspektīvajā epidemioloģiskajā pētījumā, kurā piedalījās 667 vīrieši vecumā no 64 līdz 84 gadiem, netika novērota a-linolēnskābes lietošanas labvēlīgā ietekme uz sirds artērijas saslimšanas risku 10 gadu garumā.


Tomēr pēdējā pētījumā negatīvie rezultāti tika skaidroti ar saistību starp a-linolēnskābes uzņemšanu un transtaukskābju uzņemšanu, kā arī ar zināmiem ierobežojumiem uztura informācijas ievākšanā. Par spīti šim pēdējam pētījumam, arvien pieaugošā epidemioloģisko pētījumu datu bāze uzrāda a-linolēnskābes aizsargājošo iedarbību pret koronārajām saslimšanām. Neskatoties uz to, ir nepieciešami intervences pētījumi, lai fiksētu cēloņsakarību starp a-linolēnskābes uzņemšanu un koronārajām saslimšanām.


Insults

Salīdzinājumā ar literatūru, kas apraksta omega-3 taukskābju ietekmi uz SKS, par to saistību ar insultu (smadzeņu trieku) ir pieejams salīdzinoši maz informācijas. Vairākos epidemioloģiskajos pētījumos ir aplūkota saistība starp zivju lietošanu uzturā un insulta gadījumiem. Zutphen pētījumā nekoriģētais bīstamības indekss vīriešiem, kuri vidēji zivis patērēja 20 g/d, bija 0,49 (P<0,05), salīdzinājumā ar tiem, kuri tās patērēja mazāk.Līdzīgi arī Veselības un uztura izpētes aptaujas (NHANES) epidemioloģiskais apsekojums uzrādīja, ka baltām sievietēm, kuras lietoja uzturā zivis biežāk nekā reizi nedēļā, vecumam piekoriģētais insulta risks bija uz pusi mazāks nekā tām sievietēm, kuras norādīja, ka uzturā zivis nelieto. Līdzīga aizsargājoša iedarbība tika novērota gan melnādainajām sievietēm, gan vīriešiem, bet ne baltajiem vīriešiem.


Tendence (P = 0,06) uz samazinātu insulta risku, palielinot zivju lietošanu uzturā, uzrādījās arī Medmāsu veselības pētījumā. Tur pretī gan ČikāgasWestern Electric pētījums, gan Ārstu veselības pētījums neuzrādīja nekādu sakarību starp zivju lietošanu uzturā un samazinātu insulta risku.


Atbilstoši Multiplā riska faktoru intervences eksperimenta subjektu taukskābes seruma profiliem a-linolēnskābei bija negatīva sakarība ar insulta gadījumu biežumu. Gan Lyon Diet Heart pētījumā (izmēģinot Vidusjūras diētu, kas bagātināta ar a-linolēnskābi), gan GISSI-Prevencijas pētījumā (izmēģinot 850 mg omega-3 taukskābju piedevas ietekmi) neparādījās būtiska ietekme uz insulta gadījumu samazinājumu.


Šobrīd ir pamatoti pierādījumi galvenokārt par ietekmi uz kopējo insulta risku, un sakarības var atšķirties, ja dati tiek analizēti par noteikta veida triekas gadījumu biežumu. Piemēram, ir pierādījumi apgriezti pretējai sakarībai starp nelielu zivju patēriņu uzturā (1 porcija nedēļā) un išēmisko trieku un par iespējami palielinātu hemorāģiskā insulta risku ar omega-3 taukskābju uzņemšanas “eskimosu” devām. Tādējādi, kā jau Zangs (Zhang) et al ir atzīmējuši, saistot zivju lietošanu uzturā ar kopējo insulta risku, visdrīzāk par zemu tiek novērtētas reālās sakarības starp zivju lietošanu uzturā un noteikta vieda triekas risku.


Nejaušinātie kontrolētie izmēģinājumi (RCT)

Pirmo rekomendāciju izstrādāšanas laikā vienīgais omega-3 taukskābju RCT sekundārajā SKS prevencijā bijaDiet and Reinfarction Trial (DART), kurā tika ziņots par visu cēloņu radītas mirstības samazinājumu par 29% divu gadu periodā vīriešiem, kas pārcietuši miokarda infarktu, kuriem tika ieteikts palielināt trekno zivju lietošanu uzturā (200 līdz 400 g trekno zivju nedēļā, kas deva papildus 500 līdz 800 mg/d omega-3 taukskābju devu).


Vispozitīvākais efekts tika novērots attiecībā uz letālajiem MI gadījumiem, un šis novērojums noveda pie hipotēzes, ka omega-3 taukskābes varētu pasargāt miokardu no nevēlamajām akūta išēmiskā stresa komplikācijām. Post hoc veiktā analīze pacientiem, kuri bija saņēmuši zivju eļļas kapsulas (900 mg/d EPA + DHA) DART izmēģinājumā norādīja uz iespēju, ka aizsargājošo efektu deva omega-3 taukskābes.


Par pirmo no trijiem nesenajiem RCT, kas tika izstrādāti tā, lai noteiktu EPA un DHA papilddevu ietekmi uz klīniskajiem gadījumiem, ziņoja Sings (Singh) et al. Pacientiem, kas iestājās slimnīcā ar aizdomām par akūtu MI, pēc nejaušinātības principa tika administrētas zivju eļļas kapsulas (kas saturēja 1,8 g/d EPA + DHA), sinepju eļļa (20 g/d, kas nodrošina 2,9 g a-linolēnskābes) vai placebo. Pēc gada kopējie miokarda gadījumi bija attiecīgi 25% un 28% zivju eļļas un sinepju eļļas grupās, salīdzinājumā ar 35% placebo grupā (P<0,01). Kas attiecas uz DART, tad tur ne letālie MI gadījumi bija ievērojami mazāk grupās, kuras lietoja zivju eļļu un sinepju eļļu.


Lielākais perspektīvais RCT, lai izmēģinātu omega-3 taukskābju iedarbīgumu sekundārajā SKS profilaksē, ir GISSI-Prevencijas pētījums. Šajā pētījumā 11 324 pacientiem, kuriem bija kāda no SKS (un kuri saņēma parasto sirds medikamentozo terapiju), pēc nejaušinātās izvēles principa tika administrēti 300 mg E vitamīna, 850 mg omega-3 taukskābes etilesteri (kā EPA un DHA), abi kopā vai neviens no tiem. Pēc 3,5 gadu novērojumiem grupā, kura saņēma tikai omega-3 taukskābes, par 15% samazinājās primārais nāves punkts, ne letālo MI gadījumu skaits un ne letālā insulta gadījumu skaits (P=0,02).


Par 20% samazinājās visu cēloņu izraisītā mirstība (P=0,01) un par 45% pēkšņas nāves gadījumi (P+0,001), salīdzinājumā ar kontroles grupu; E vitamīna lietošana nedeva nekādu papildu uzlabojumu. Pēc sešiem mēnešiem grupās, kas lietoja omega-3 taukskābes, triglicerīni samazinājās par 4% un LDL holesterīna līmenis palielinājās par 2,5%, salīdzinājumā ar kontroles grupu. Šis izmēģinājums, lai arī tas bija ļoti apjomīgs un tika veikts relatīvi “parastajā” aprūpes vidē, netika kontrolēts ar placebo, kā arī bija augsts izstājušos eksperimenta dalībnieku īpatsvars (>25%). Vēlākas novērošanas pētījumā tika novērtēta omega-3 taukskābju lietošanas ilguma ietekme uz mirstību starp tiem, kuri piedalījās GISSI pētījumā, un tika atklāts, ka izdzīvošanas līknes novirzījās ļoti drīz pēc nejaušinātās vielu administrēšanas. Kopējā mirstība ievērojami samazinājās pēc 3 mēnešu ārstēšanas (RR=0,59) un 4 mēnešos samazinājās pēkšņas nāves risks (RR=0,47).


Pretēji arvien pieaugošajam pierādījumu kopumam par omega-3 taukskābju aizsargājošo iedarbību sekundārajā profilaksē, nesen veiktā pētījumā netika uzrādīta jebkāda ietekme uz kardioloģiskām saslimšanām pacientiem, kas pārcietuši miokarda infarktu, lietojot 3,5 g/d DHA+EPA, salīdzinājumā ar kukurūzas eļļu (n=300) pēc 1,5 intervences gadiem. 


Autori sliecās uzskatīt, ka omega-3 taukskābju ietekmes neuzrādīšanās varētu būt izskaidrojama ar to, ka Norvēģijas ziemeļos cilvēki jau tradicionāli uzturā lieto daudz zivju, kas jau bija nodrošinājis maksimālo aizsardzību, kad nav iespējams sagaidīt vēl lielāku efektu papildus jau esošajam. Tādēļ ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai gūtu apstiprinājumu un precīzāk nodefinētu omega-3 taukskābju papildus devu lomu sirds slimību sekundārajā profilaksē.


Pirmajā pētījumā, kas tika veikts, lai izpētītu omega-3 taukskābju ietekmi uz angiogrāfisko ainu, 59 pacientiem tika administrēti 6g/d omega-3 taukskābes vai olīveļļa divu gadu garumā. Nekāds labvēlīgs efekts netika novērots. Pavisam nesen ir saņemti rezultāti, kas iegūti lielākā izmēģinājumā, kur izmantotas mazākas un vieglāk uzņemamas omega-3 taukskābju devas.


Pacientiem, kuriem tika izdarīta sirds angiogrāfija (n=223), pēc nejaušinātās atlases principa tika administrēts placebo vai omega-3 taukskābes (3 g/d trīs mēnešus, kam sekoja 1,5 g/d deva 21 mēnesi). Pēdējā grupa uzrādīja ievērojami mazāku (P=0,04) progresiju, lielāku regresu un tendenci uz retākiem klīniskiem gadījumiem (7 pret 2, P=0,1). Visbeidzot, Eritslands (Eritsland) et alziņoja, ka 610 pacientiem, kuriem tika izdarīta sirds artērijas šuntēšana, administrējot 3,4 g omega-3 taukskābes etilesterus, transplanta oklūzijas samazinājās no 33% (kontrole) uz 27% (P=0,03).


Pēdējo desmit gadu laikā ir veikti vairāki nejaušinātās atlases izmēģinājumi ar zivju eļļu, lai pārbaudītu hipotēzi par to, ka omega-3 taukskābes varētu novērst restenozi pēc zemādas transluminālās sirds angioplastijas. Lai arī septiņu iepriekšējo meta analīzes izmēģinājumu rezultāti ļāva secināt, ka omega-3 taukskābju piedevas deva labvēlīgu efektu, jaunākie izmēģinājumi (ar lielāku pētījumā iesaistīto populāciju, kam tika administrēti 5 līdz 7 g/d omega-3 taukskābes) nav apstiprinājuši šo secinājumu. Vairums pētnieku ir secinājuši, ka turpmāki izmēģinājumi nav pamatoti.


Četros izmēģinājumos ir pētīts a-linolēnskābes iedarbīgums SKS profilaksē. Indijā veiktais eksperiments par to, kā tiek pārciests infrakts, norādīja uz ievērojamu kopējo sirds saslimšanas epizožu samazinājumu grupā, kas lietoja sinepju sēklu eļļu. Lion Heart Trial bija sekundārās profilakses izmēģinājums, kas izstrādāts, lai pārbaudītu, vai Vidusjūras tipa diēta (kas ietver palielinātu a-linolēnskābes lietošanu uzturā) samazinātu sirds saslimšanas epizožu atkārtošanos, salīdzinājumā ar Rietumu diētu.


Ievērojams samazinājums tika novērots attiecībā uz sirds saslimšanas izraisītu nāves gadījumu skaitu un ne letālu MI gadījumu skaitu, lielākiem sekundārajiem nāves iestāšanās punktiem un mazāk nozīmīgām klīniskajām epizodēm. Atšķirība uzņemtās a-linolēnskābes daudzumos starp grupām bija attiecīgi 0,5 un 1,5 g/d. Tomēr nav iespējams panākto efektu saistīti un attiecināt viennozīmīgi uz a-linolēnskābes uzņemšanu, jo ir jāņem vērā arī vairākas citas mainīgās diētas komponentes: samazināts piesātināto taukskābju daudzums un holesterīns, mononepiesātināto tauku daudzums palielināts, kā arī palielinājās augļu un dārzeņu patēriņš uzturā.


Lai arī Indijas eksperimenta par infarkta pārciešanu un Lion Heart Trial klīniskie izmēģinājumi dod pierādījumus, kas apliecina a-linolēnskābes labvēlīgo iedarbību, Norvēģijas Augu eļļas eksperiments un Vidusjūras Alfa-lineļļas bagātinātās Groninges diētas intervences (MARGARIN) pētījums tos nedod. Norvēģijas Augu eļļas eksperiments bija dubultaklais nejaušinātās atlases klīniskais izmēģinājums, kurā >13 000 vīriešiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem ar miokarda infarkta priekšvēsturi pēc nejaušinātās atlases principa vienu gadu tika administrēti 5,5 g/d a-linolēnskābes (ar 10 ml linsēklu eļļas) vai 10 ml saulespuķu eļļas.


Tika konstatēti 27 jauni SKS vai pēkšņas nāves gadījumi katrā grupā un attiecīgi 40 un 43 dažādu cēloņu izraisīti nāves gadījumi kontroles grupā un grupās, kas saņēma linsēklu eļļu. MARGARIN pētījumā subjekti (n=124 vīrieši un 158 sievietes), kuriem netika ierobežots dzīves veids un telpa, lietoja margarīnu ar augstu a-linolēnskābes vai linolēnskābes saturu un viņi tika novēroti 2 gadus.


Attiecībā uz sirds asinsvadu saslimšanas riska samazinājumu, sirds išēmiskās slimības risks 10 gadu garumā samazinājās līdzīgi abās grupās (attiecīgi 2,1% un 2,5%). Tomēr jāatzīmē, ka bija vērojama tendence uz retākām sirds asinsvadu saslimšanas epizodēm grupā, kas lietoja a-linolēnskābi (1,8% pret 5,7%, P=0,20). Ir svarīgi turpināt veikt papildus pētījumus, lai noskaidrotu a-linolēnskābes lomu SKS riska samazināšanā.


Kopumā pieejamie RCT rezultāti parāda omega-3 taukskābju labvēlīgo ietekmi uz SKS riska samazināšanu, gan uzņemot tās ar pārtikas produktiem, gan kā uztura bagātinātājus, ieskaitot gan EPA+DHA, gan a-linolēnskābi. Tas ir arī rezumēts nesenā 11 RCT meta analīzē ar 7951 pacientiem intervences grupās. Šajā meta analīzē ne letālā MI riska faktors bija 0,8, letālam MI tas bija 0,7 un pēkšņas nāves gadījumiem (5 izmēģinājumos) tas bija 0,7.


Iespējamie darbības mehānismi

Mehānismi, kas nodrošina novēroto omega-3 taukskābju radīto efektu uz sirds asinsvadu veselību, nav droši zināmi, jo īpaši pie nelielām šīs vielas uzņemšanas devām, kādas tika izmantotas DART un GISSI Prevencijas pētījumā. Iespējamie darbības mehānismi ir rezumēti 1. tabulā.


Triglicerīdi

Omega-3 taukskābju hipotrigliceridēmiskais efekts, ko dod zivju eļļa, ir labi zināms. Ar cilvēkiem veikto pētījumu rūpīgas analīzes rezultātā Harris paziņoja, ka apmēram 4 g/d omega-3 taukskābes, ko dod zivju eļļa, samazina triglicerīda koncentrāciju serumā par 25 līdz 30%, ko pavada LDL holesterīna palielinājums par 5 līdz 10% un HDL holesterīna palielinājums no par 1 līdz 3%.


1.tabula. Potenciālie darbības mehānismi, ar kādiem omega-3 taukskābes var mazināt sirds asinsvadu saslimšanas risku


Samazina sirds uzņēmību pret ventrikulāro aritmiju

Pret trombu iedarbība

Hipotrigliceridēmiskā iedarbība (tukšā dūšā un pēcpusdienā)

Retarēta aterosklerotisku nogulsnējumu uzkrāšanās

            Samazina adhēzisko molekulu darbību

            Samazina trombocītu radīto palielinājuma faktoru

            Pretiekaisuma darbība

Veicina slāpekļa oksīda ierosināto endoteliālo atslābšanu

Viegli hipotoniska darbība

Pastāv devas noteikta sakarība starp omega-3 taukskābju uzņemšanu un triglicerīda samazināšanos.Pēcpusdienas trigliceridēmija ir jo īpaši jūtīga pret pastāvīgu omega-3 taukskābju uzņemšanu, pie visai nelielām devām (1c līmeni, lai arī glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā pēdējai grupai nedaudz palielinājās.


Zivju eļļai var būt ārstnieciska iedarbība izteiktas hipertrigliceridēmijas ārstēšanā (>750 mg/dl). Efektīgas omega-3 taukskābju devas var būt no 3 līdz 5 g/d, ko pastāvīgi var panākt tikai ar šo vielu preparātiem. Patreiz šķiet, ka gan EPA, gan DHA ir triglicerīdu samazinošas īpašības. Pacienti, kas uzņem >3g EPA+DHA ar uztura bagātinātājiem, tas būtu jādara tikai ārsta uzraudzībā, jo FDA ir norādījusi, ka to uzņemšana devās, kas pārsniedz šo līmeni, dažiem indivīdiem var radīt asiņošanu. Tur pretī devas, kas nodrošina kardioloģisko aizsardzību, šķiet ir ievērojami mazākas (apm. 1 g/d) un tām gandrīz nav nekādas potenciālas nevēlamas iedarbības, un to var nodrošināt ar atbilstošu uzturu.


Asinsspiediens

Šķiet, ka omega-3 taukskābēm, atkarībā no attiecīgās devas, ir neliela hipotoniska iedarbība, kuras efekts ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā asinsspiediens ir paaugstināts. Veicot meta analīzi, Morris at al konstatēja ievērojamu asinsspiediena pazeminājumu –3,4/-2,0 mm Hg pētījumos ar hipertoniskiem subjektiem, kuri uzņēma 5,6 g/d omega-3 taukskābes. Līdzīgi arī Appels (Appel) et al konstatēja, ka asinsspiediens pazeminājās –5,5/-3,5 mm Hg izmēģinājumos ar neārstētiem hipertoniķiem, kas saņēma >3 g/d omega-3 taukskābes. Šķiet, ka DHA ir iedarbīgāks nekā EPA asinsspiediena pazemināšanai. Tomēr, ņemot vērā lielo devu, kāda nepieciešama, lai pazeminātu asinsspiedienu, un pierādīto citu diētas faktoru, kā arī medikamentu iedarbīgumu, palielinātai omega-3 taukskābju devu uzņemšanai ir visai ierobežota loma hipertonijas kontrolēšanā.


Tromboze un hemostāze

Omega-3 taukskābes samazina trombocītu uzkrāšanos radot nelielu asiņošanas laika pagarinājumu (pārskatījis Knapps (Knapp)). Daži pierādījumi liecina par to, ka zivju eļļas papildus devas var pastiprināt fibrinolīzi. Lai arī omega-3 taukskābju uzņemšana negatīvi ietekmē fibrinogēna līmeni, VIII faktoru un Van Villebranda faktoru,nesen iegūtie pierādījumi pētījumā par sirds artērijas riska attīstību jauniem cilvēkiem (CARDIA) konstatēja, ka nav būtiskas sakarības starp regulāru zivju (4 līdz 39 g/d) un omega-3 taukskābju (0,9 līdz 4,1 g/d) uzņemšanu un augstāk minētajiem koagulācijas faktoriem.


Markmans (Marckmann) et al arī konstatēja, ka omega-3 taukskābes (0,9 g/d) neietekmē VIII faktora, fibrinogēna, endogēnās fibrinolīzes, beta tromboglobulīna un Van Villebranda faktora līmeni. Kamēr nesenā pētījumā tika konstatēts, ka sirds slimniekiem, kuri uzņēma 5,1 g/d omega-3 taukskābes 6 mēnešus, samazinājās Van Villebranda faktors (128% pret 147 % kontroles grupā) un trombomodulīns (25 pret 33 ng/ml). 

Empowered by ECOM 2.0